Baltā svētdiena-Dominica in albis –

Quasi modo geniti

Kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena,

ka jūs ar to augat un topat izglābti. (1Pēt2:2)

Lieldienās un Lieldienu laika krāsa altāŗa segām un mācītāju stolām ir balts, vai zelts simbolizējot prieku un Kristus uzvaru pār nāvi. Dievkalpojumā atkal atskan Alleluja un gaviļu dziedā-jums Gods Dievam augstībā!

Laiks pēc Lieldienām ilgst 50. dienas līdz sagaidām Vasarsvētku brīnumu – Svētā Gara izliešana pār visu radību un tautu tautām. Pirmajai svētdienai Lieldienu laikā ir neparasts nosaukums, kas Latīņu valodā skan: Quasi modo geniti. Vārdi ņemti no Introita (dievkalpojuma pirmie vārdi, ko saka/dzied liturgs). Attēlā redzams ievada lapa no viduslaiku Introita dziedājuma šai dienai.

Bet, dienai arī otrs nosaukums – Baltā svētdiena – Dominica in albis. Tas jo tie, kas kristīti Lieldienu viģīlijas dievkalpojumā līdz šai svētdienai tērpās baltajās kristību drānās. Doma mums pārējiem, lai turpinām meklēt “garīgo” barību un augt ticībā.

Šī svētdiena ir arī diena, kas aprakstīta Jāņa evaņģēlijā (skaitot Kristus augšāmcelšanās svētku dienu kā pirmo).

Pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija tur kopā, un Toms bija ar viņiem. Durvis bija aizslēgtas, bet Jēzus nāca un, nostājies viņu vidū, sacīja: Miers jums! Pēc tam viņš sacīja Tomam: Stiep šurp savu pirkstu un lūko manas rokas un stiep savu roku un liec manos sānos, un neesi vairs neticīgs, bet esi ticīgs! Toms viņam atbildēja: Mans Kungs un mans Dievs! Jēzus viņam sacīja: Tu tici tādēļ, ka tu mani redzēji; laimīgi tie, kas nav redzējuši, bet tic. (Jāņa ev. 20:26-29)

Evaņģēlijā skaistais: Jēzus nāca pie izbijušajiem mācekļiem, kuŗi bija slēpušies aiz aizslēgtajām durvīm. Jēzus nāk, lai būtu klāt tur, kur visas pieejas šķietamas slēgtas. Vienalga kā vai kur meklējam drošību, Jēzus ir ar mums, lai mūs stiprinātu. Tamdēļ Jēzus atkārtoti vēl miers jums – vēlējums domāts tam, kam bailes, kas slēpjas, kas meklē vai apšauba, kas nepacietīgs, pat dusmīgs. Miers, kas palīdz veidot iespēju satikt un būt vienmēr un visur ar to Kungu, pat dzīves visnoslēgtākās vietās.

Dzīvosim kā jaunpiedzimuši tā Kungā. Augsim ticībā neaizmirstot savu piederību Viņam, ko Dievs mums piešķīra kad tikām kristīti.

Sarma Eglīte, mācītāja