Vasara un Vasarsvētki…

Redzam attēlotu Vilhelma Purvīša gleznu “Pavasarī”. Dārzi sāk ziedēt; tas dāvā cerību – plaukts dzīvība! 31. maijā atzīmējām Vasarsvētkus, diena, kad Dievs, kā Bībelē sacīts, izlej savu Garu pār visu radību.
Dievs mums dāvā savu dzīvdarošo spēku, lai mūs stiprinātu, lai spējam turpināt staigāt un strādāt Dieva druvā. Sava darba turpināšanai

mums nepieciešams Dieva Gara spēks – vispārīgi, bet īpaši šo gadu, piedzīvojot vīrusa graujošo spēku. Martā, domājām, (jeb es domāju): pāris nedēļas pabūsim mājās, un dzīve atgriezīsies ierastajās sliedēs. Tagad skaidrs, ka situācija ir daudz sarežģītāka. Ko un kā darīt? Ko un kā nedarīt?

Redzot ziedošo dabu, reizē redzam dzīvības spēku; asno ātri uzdīguši un jau zied! Putni dzied un saule silda. Kad biju gaidu nometnēs labprāt dziedājām: Vasarā, kad daba zaļo, zied un zeļ Gaidas meža malā nometni sev ceļ. Līdzi ceļa somai gudrs padoms ar’ Kādreiz ceļot telti noderēt tas var!

Viss zied un zeļ – dziesmā skan vēl kas: Līdzi ceļa somai gudrs padoms ar’ … noderēt tas var. Un tas padoms? Padomi mums ne vienmēr patīk, izņemot, ja tas ir mūsu… Nez vai kāds no mums šovasar celsim telti, padoms tomēr, noderīgs. Labus padomus sniedz Pauls Gerhardts savā dziesmā, kuŗu atdzejojis nelaiķis archibīskaps Kārlis Kundziņš, seko divi panti:

Skaties, kā laukā saulīte jaukā Mīlīgi smaida, zelt starus raida:
Gavilē sirds man un priecīgs kļūst prāts! Vakar vēl nīkām un rūpestos slīkām,
Šodien jau smejam un priecīgām sejām, Augšup pret debesīm veŗas mums acs.
 
Gadās gan vētras vēl neredzētas, Bet, kad tās galā, debesu malā
Atkal spīd saulītes mīlīgais stars. Kā gan mums klāsies, kad negaiss reiz stāsies,
Vaidi kad pāries un saulainās ārēs, Aizsaules dārzos kad atspirgs mums gars!

Vēlu Tev šajā vasarā apstāties, paskatīties laukā un baudīt skaisto ne vien dabu, bet arī radību, un atcerēties, ka Dievs visu mums krāšņumā tērpis un devis – piederēt Viņam ir laime un prieks. Tas ir tas gudrais padoms, kas vienmēr noderēt var! Lai Tev skaista vasara!

Sarma Eglīte, mācītāja