PASAULE/ZEME IR STĀVOKLĪ AR DIEVU…

(The Earth Is Pregnant with God)

13. gs. laju mistiķe Angela of Foligno kādā dievkalpojumā saprata, ka Dieva varenība pilda visu: ūdeņus un cietzemi, kalnus un ielejas, debesis un bezdibeņus, dzīvniekus un cilvēkus. Dieva varenība ir pāri plūstoša; pasaule ir stāvoklī. Kaut kas briest; radīšanas darbs nav apstājies. Ir cerības nākotnei.

Viņas apgalvojums mani stiprina laikā, kad virmo satraucošu notikumu virkne: atkārtotu nevainīgu cilvēku nošaušana; Krievijas ļaunprātīgā vardarbība Ukrainā; jaunu meiteņu izmantošana Nigērijā; inflācija, u.t.t. Pasaule ir stāvoklī?

Izjūtot Dieva varenību, mistiķe saprata, ka Dievs darbojas viņā, un katrā cilvēkā. Top ne vien kas jauns, bet reizē būtisks: pasaule ir stāvoklī ar Dievu! Vai vari to iedomāties? Pieņemt? Saprast?! Dzims, kas pavisam jauns un LABS! Cik ilgi uz to jāgaida?! Varbūt neprotam dievišķo “iznēsāt”. Varbūt tamdēļ grūtniecības laiks ir neparasti gaŗš.

Pasaule / zemes lode ir stāvoklī ar Dievu. Tas saskan ar latviešu tautas ticējumiem; mums ir zemes māte (zemes auglības un ražības pārzine) un zemes klēpis (no kā izaug raža un kur guldām mirušos). Skaidra ir auglības nozīme šajos apzīmējumos. Tautai mīļa kļuvusi Rasas Bugavičutes–Pēces un komponista Raimonda Tiguļa dziesma Lec, saulīte, spīdi spoži. Tā iesākas ar vārdiem: Es esmu zemes klēpis – Tu mana saule, ar piedziedājumu Lec, saulīte, spīdi spoži Rotā druvu, rotā sētu Lec, saulīte, tumšu šķel Dari mūsu zemi svētu. Skaidrs, ka kas top (ar SAULES palīdzību – viens no kristīgās ticības simboliem Jēzum). Tas, kas top, top ne vien ap mums, bet arī caur mums. Pasaule ne vien ir stāvoklī – TU un ES esam zemes klēpis. Dziesmā lūdzam māci man skaidru prātu, māci zemes spēku, lai spējam iznēsāt to labo, kas mums uzticēts. Iedomājies, katrs sevī auklējam dievišķo un to liekot darbā – zeme/ pasaule / cilvēce var tapt svētīta. Mums darbā liekot dievišķo spēku un vērtības, ļaunuma un ļaunā spēks ietu mazumā – kā mūsos, tā arī ap mums.

Ja tev grūti tam ticēt, smelies spēku no radības. Svētais Francisks bija domās, ka visa radība pauž Dieva klātesamību un to slavē. Tas izteikts viņa dziesmā Paceliet balsis, slavējiet (atdzejojis Osvaldis Gulbis). (Angliski: All Creatures of our God and King.)

Paceliet balsis, slavējiet, Dzīvības Kungu godiniet! Alleluja! Alleluja! Tu, saule, dienu atnesot, Tu, mēness, nakti greznojot, Nāc, teic to! Nāc, teic to! Alleluja! Alleluja! Alleluja!

Vējš, lielais skrējēj, stipriniek, Mākoni, baltais ceļiniek, Nāc, teic to! Alleluja! Teic, gaisma, gaismas saucēju, Nakts, slavē miera devēju, Nāc, teic to! Nāc, teic to…

Steidzieties, palu ūdeņi, Vasaras, ziemas, rudeņi! Alleluja! Alleluja! Nāc, uguns, sildi, apgaismo, Nāc, slavē Dievu mūžīgo, Nāc, teic to! Nāc, teic to…

Radījis kalnus, pakalnus, Sauli un zvaigznes, arī mūs. Tevi teicam! Tevi teicam! Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars! Lai svētīts rīts un novakars! Tevi teicam…

Esam Dieva radīti un mīlēti. Dievs mums uzticējis palīdzēt radību pildīt ar dievišķo. Baudot dabas skaistumu, apstājies, pateicies Dievam par to, un uzticies, ka Dievs ir ar tevi un tev dāvās spēku “iznēsāt” dievišķo.

Sarma Eglīte, mācītāja