Pelnu diena ievada Gavēņa laiku…

Pelnu trešdiena ievada 40 dienu garo Gavēņa laiku, kas atbilst Kristus gavēņa laikam tuksnesī, kur Viņš bija velna kārdināts. Vikipēdijas apraksts par Pelnu dienu ir diezgan precīzs:

Pelnu diena ir trešdiena, skaitot četrdesmit dienas pirms Lieldienām, bet izslēdzot svētdienas kā Jēzus augšāmcelšanās dienas, kuŗām nav gavēņa rakstura. Nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar priecīgām izklaidēm saistītus pasākumus [gavēņa laikā]. Tā vietā lielāka uzmanība tiek pievērsta Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei. Pelnu dienas novakarē draudzēs notiek īpaši dievkalpojumi. Altārus šajā dienā ietērpj violetajā krāsā, kas simbolizē ciešanas un grēknožēlu. Pelnu dienā kristieši veic grēku nožēlu.

Gavēņa laikā dievkalpojuma lasījumu uzsvars ir likts uz atdzimšanu un atjaunošanos, kas palīdz mums sev sagatavojot Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Evaņģēlija lasījumi arī atstāsta Kristus ceļu uz Jeruzālemi ar paskaidrojumiem par viņa gaidamām ciešanām.

Pelnu dienā pieminam to, ka esam pīšļi. Daudzās draudzēs draudzes locekļu pieres tiek apzīmētas ar krusta zīmi, reizē izskanot Dieva vārdam:

Cilvēk, atceries, ka Tu esi pīslis, un pīšļos Tu atgriezīsies!(1M3:19b) Tas nav domāts kā sevis nolikšana, bet kā atbrīvošanās no nepieciešamības varēt un spēt visu, un kā atgādinājums, ka Dievs ir Dievs un mēs, viņa roku darbs, apstiprinot mūsu piederību Dievam.

Vecajā derībā grēkus nožēlojot, sērās vai aiz kauna par savu rīcību ļaudis iesēdās pelnos vai sevi ar tiem apkaisīja, jo pelni ir spēcīgs simbols pagātnei kā arī atgādinājums, ka vecajam jāaiziet, lai tā vietā varētu rasties kas jauns. Pelni atgādina par iespēju atkal būt skaidriem un šķīstiem:

Priekš tā, kas kļuvis nešķīsts, lai ņem pelnus no dedzinātā grēku upuŗa un lej traukā pār tiem tekošu ūdeni. (4M19:17) – Jo pelni spēj pārveidot. Tos lietoja: mēslojumam, tīrīšanai, ēdienu konservēšanai, kanelizācijas cauruļu atbrīvošanai, audu sagremošanai (tissue digestion – noziedzniekiem iemīļota metode līķu likvidēšanai) un vēl citām lietām. Mitoloģijā fēnikss atjaunojas vai no jauna dzimst caur saviem vai sava priekšteča pelniem.

Apzīmējot savu pieri ar pelnu krustu kristieši apliecina savu gatavību piedzīvot jaunu iesākumu, atgriežoties pie Dieva. Mūsu tautas ticējumos Pelnu dienai arī bija nozīme kam jaunam, tīrīšanai vai aizsardzībai. Seko izvilkums no Vikipēdijas:

Tautā Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku, pārcelšanos uz jaunu dzīves vietu. Jaunlaulātais pāris ņem līdzi no vecā pavarda pelnus kā vecās vietas svētību. Turpretī mājinieki met pelnus pakaļ aizgājējiem, lai tos nepiemeklē nelaime un slinkums. Pelnu dienas trešdiena bijusi arī derēšanas vai atsacīšanās – norēķināšanās diena… Pelnu dienā pelnus izgrāb no pavarda un izkaisa tīrumā vai dārzā. Pelnu dienas ticējumi – Pelnu dienā:

  • piekar pelnu kulītes, lai kāpostiem nemetas tārpi.
  • ir jāmazgā krekli – tad tie būs koši balti.
  • ja tajā kaut ko no lauka ved mājās – tad pārved arī peles.
  • no plīts pelni jāizgrābj un jāuzglabā tie līdz vasarai. Kad dārzā uz kāpostiem uzrodas kāpuri, tad vajag uz kāpostiem uzbērt pelnu dienas pelnus.
  • Pelnu kulītes piekārējam Lieldienās ir jādāvina ola.

Pelnu diena. Gavēņa laika sākums. Jauns iesākums. Pēc kā Tu ilgojies? – šķīstīšanos, atjaunošanos, atbrīvošanu, atdzimšanu, tuvību Dievam?

Gavēņa laikā pievērsīsimies Dievam vēl tiešāk: meklēsim, lūgsim, nostādīsim sev kādu garīgu disciplīnu – lasīt dienas lozungu, citus Bībeles pantus, atlicinot laiku lūgšanai, atjaunojot kontaktu ar tuviniekiem, veicot palīdzības darbus – iespjējas ir neskatāmas! Iespējams, ka piedzīvosi to pēc kā ilgojies…

Lai Dievs svētī!