Gavēņa laiks

     Gavēņa laika 1. svētdienā dzirdam evaņģēlija stāstu par Jēzus kārdināšanu tuksnesī. Sekojot trīs gadu lasījumu rindai, vienu gadu to lasām Lūkas evaņģēļijā, nākamajā gadā Matejā, un šogad Markā. Marka ev. kārdināšanas stāsts ir ierāmets: Jēzus kristības, kur Dievs apliecina, ka Jēzus ir viņa mīļotais Dēls un Jēzus kalpošanas sākums.
     Kārdināšanas stāsts notiekas tuksnesī. Dievvārdu simbolikā tuksnesis ir vieta pārtapšanai, kur izkopj savas attiecības ar Dievu, kur notiek kāda sagatavošanās. Marks šo notikumu apraksta lakoniski: Un Gars viņu tūlīt aizdzina tuksnesī. Jēzus bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans viņu kārdināja… (Mk1:12-13a)
    Reizēm piedzīvojam tuksnesi – laiku kad jūtamies nomākti, dzīves grūtību pārņemti, un liekas, ka pati dzīvība no mums tiek izsūkta. Tad skaidri sadzirdam Sātana kardinājumus, domāt ka dzīvē ir redzamais vien, Dieva nav, lai padodamies vai uzdodam.
     Gatavojoties Gavēņa laika 1. svētdienas dievkalpojumam, manas domas vērsās pie Floridas skolā cietušajiem, nogalētiem – viņu piederīgajiem un klases biedriem. Viņi iedzīti tuksnesī. Vai viņi tur atradīs Dievu, jeb dzirdēs vienīgi Sātāna kārdinājumus? Sātans bazūnē: Dieva nav! Ļaunums pieņemas spēkā!
     Dzirdot par notikumiem kā Floridā, kārdinājums uzdot cīņu pret ļauno. Gavēņa laika 1. svētdienai nozīmēta 25. Psalms, kuŗa tēma ir: Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli, mans Dievs, uz Tevi es ceru. Reizmēm grūti savas acis, kur nu vēl dvēseli, pacelt uz Dievu. Neaizmirsīsim tuksneša nozīmi – vieta kur izkopt attiecības ar Dievu sevi stiprinot dzīves vētrām. Jēzus vairākkārt brīvprātīgi aiziet uz nomaļas vietu, (ko arī var tulkot kā tuksnesi) lai Dievu lūgt, lai pacelt savas acis un dvēseli uz Dievu. Izkopjam savas attiecības ar Dievu, lai kārdinājuma priekšā mums ir stingrs pamats zem kājām. Stāvi kā klintis, kas viļņus šķeļ, grēku un ļaunumu straumē, kaut tā ar ūdeņus virsū veļ, pamatu drošu sev gaumē!
     Iegaumē evaņģēlija lasījuma stāsta secību: savās kristībās Jēzus piedzīvo Dieva labvēlību – Tu esi mans mīļotais Dēls. Tūlīt pēc tā Jēzus tiek izdzīts tuksnesī (grieķu vārda burtiskais tulk. izmests) kur klājas tik smagi, ka ātri var aizmirsties vārdi: Tu esi mans mīļotais Dēls. Kārdinājumus izturējis, Jēzus uzsāk kalpošanas darbu.
    Vai saprati? Dieva labvēlība nav garants, ka viss klāsies kā vēlamies, vai kā vajadzētu, t.i. bez grūtībām, ciešanām vai sirds sāpēm. Saņēmis Dieva labvēlību, Jēzus ir Gara aizdzīts tuksnesī un, kā labi zinām priekšā vēl stāv Lielā piektdiena. Turklāt Jānis Kristītājs sagatavoja Jēzum ceļu un sēž cietumā kad Jēzus vēsta: Dieva valstība ir klāt! Jānis vēlāk piedzīvos galvas nociršanu. Dievs viņus mīl; Dieva valstība ir klāt, un ļaunums plosās.

     Gavēņa laika jēga nav no kā atteikties, bet gan piestrādāt pie savām attiecībām ar Dievu un augt savā ticībā un uzticībā Dievam. To spējam aprunājoties ar Dievu – kaut vai mašīnā braucot vai pastaigājoties – kā arī ar Dievu tuvāk iepazīstoties caur Dievvārdu, garīgu literatūras vai dziesmu lasīšanu. Tā darot, nostiprinām savas attiecības ar Dievu un sekojam psalmista priekšzīmei Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli, mans Dievs, uz Tevi es ceru.  Tad, kad dzīve mūs aizdzen tuksnesī un, dzirdot kārdinātāja skaļos saucienus, esam droši savā pārliecībā par Dieva mīlestību. Dievs mīl un savās rokas tur visus cietējus gan Floridā, gan citās vietās, un maigā balsī vēsta: Tu esi mans mīļotais bērns…  

Sarma Eglīte, mācītāja